Doktorantūras ceļvedis

Iestājoties doktorantūrā, Tu kļūsti par daļu no komandas, kura strādā ar mērķi izprast aktuālos izaicinājumus sabiedrībā un sniegt savu ieguldījumu to risināšanā. Ņem vērā, ka doktorantūras studijas un pieredze dažādās augstskolās var būt atšķirīga. Turklāt pēc doktora grāda iegūšanas Tu vari sevi profesionāli attīstīt gan akadēmiskajā vidē, gan strādājot dažādos uzņēmumos, valsts iestādēs un organizācijās. Atrodi savu ceļu!

Pirms iestāšanās doktorantūrā 

  • Noskaidro, kas ir aktuāls Tevi interesējošā pētniecības nozarē. Pētījuma ideju un pēcāk arī tēmu noformulēt var būt izaicinoši. Uzzini par prioritārajiem virzieniem zinātnē un aktualitātēm nozarē. Iedvesmu var gūt arī konferencēs un citos zinātniskajos pasākumos. Turklāt atceries lasīt jaunus zinātniskus rakstus.
  • Izvēlies studiju programmu. Doktorantūras studijām pieteikties vari Latvijā vai ārvalstīs. Izpēti piedāvātās studiju programmas atbilstoši nozarei, noskaidro uzņemšanas kritērijus un nepieciešamo dokumentāciju. Katrai programmai var būt atšķirīgi nosacījumi, lai iegūtu doktora grādu. 
  • Atrodi promocijas darba vadītāju. Doktorantūra no maģistra studijām atšķiras ar to, ka darba vadītāju Tu satiec pirms studiju uzsākšanas. Par to, kā izvēlēties darba vadītāju, vairāk lasi šeit: (saite)
  • Izstrādā un aizstāvi pieteikumu. Sadarbībā ar darba vadītāju, izstrādā promocijas darba pieteikumu, kurā tiek iekļauta tēma, mērķis, hipotēzes, pētījuma novitāte, teoriju un metožu apraksts. Pētniecības gaitā nereti rodas neplānoti izaicinājumi, bet jau, pieteikumu izstrādājot, jābūt vīzijai, kas varētu sagādāt lielākās grūtības un kā tās tiks risinātas. Katras programmas pieteikuma veidlapa var atšķirties, tāpēc par to interesējies savā studiju programmā. 

Kā izvēlēties promocijas darba vadītāju?

  • Darba vadītāja ekspertīze. Izpēti, kādas ir potenciālā darba vadītāja galvenās pētījumu tēmas un zinātniskās intereses. 
  • Apzini iespējamo darba vadītāju reputāciju. Uzzini, vai potenciālajam darba vadītājam ir jaunas zinātniskās publikācijas izvēlētajā tēmā un starptautiskie sadarbības partneri. Šādu informāciju var atrast Google Scholar, Web of Science, Scopus un ResearchGate datu bāzēs. Noskaidro, vai potenciālais darba vadītājs piedalās starptautiskās zinātniskajās konferencēs un ievēro akadēmiskā godīguma principus. Ja ir iespēja, iegūsti atsauksmes, piemēram, sazinies ar esošajiem vai bijušajiem doktorantiem. 
  • Sarunā tikšanos ar potenciālo darba vadītāju. Pārrunā aktuālās zinātniskās intereses un pētniecības tēmas. Turklāt noskaidro, vai potenciālais darba vadītājs šobrīd ir iesaistīts kādā zinātniskajā projektā, pārrunā savas iespējas līdzdarboties un izstrādāt promocijas darbu noteikta projekta ietvaros. Uzzini, vai būs pieejams finansējums starptautisku zinātnisku konferenču apmeklēšanai, zinātnisku rakstu publicēšanas izmaksu segšanai un pētījumam nepieciešamo datu ieguvei. 

 

Kā veiksmīgi uzsākt doktorantūru? 

  • Vienojies ar darba vadītāju par sadarbības formu. Saskaņojiet komunikācijas kanālus, tikšanās regularitāti, izveidojiet darba plānu un nosakiet termiņus. Esi aktīvs, uzņemies atbildību par sava projekta virzību un veido cieņpilnas attiecības. 
  • Noskaidro, kādi studiju kursi ir jāapgūst un jādocē. Noskaidro jau laikus, vai docēšana būs atalgota un kāda būs paredzamā slodze. Turklāt ir svarīgi uzzināt, kādus promocijas eksāmenus ir nepieciešams nokārtot, lai pabeigtu doktorantūras studijas.
  • Attīsti un regulāri pilnveido savas zinātniskās rakstīšanas prasmes. Ja ir iespējams, apmeklē akadēmiskās rakstīšanas kursus, piedalies koprakstīšanas sesijās. Apzini un atbildīgi izmanto jaunākos Informācijas tehnoloģiju rīkus, kas var palīdzēt rakstīšanas procesā. Tie ir atsauču formatēšanas rīki (piemēram, Mendeley, Zotero, EndNote), rakstīšanas uzlabošanas rīki (piemēram, Grammarly, ChatGTP), informācijas atlases un meklēšanas rīki (piemēram, Research Rabbit) u.c.  
  • Izveido un uzturi pētnieka dienasgrāmatu. Atzīmē, kas ir paveikts, reflektē par to, kas ir un nav izdevies, ko jaunu iemācījies, izvirzi nākamos paveicamos mērķus un uzdevumus. Šāda dienasgrāmata palīdzēs sekot līdzi progresam, mācīties no kļūdām un mērķtiecīgi virzīties uz priekšu. 

 

Kā panākt uzrāvienu doktorantūrā? 

Profesionālo kontaktu loka veidošana un uzturēšana, kā arī atpazīstamības veicināšana palīdzēs Tev pilnā mērā sasniegt savu pētnieka potenciālu. Kā? Skaties zemāk. 

Izveido un uzturi profesionālo profilu sociālajos tīklos. Ja vēl neizmanto sociālo mediju platformas darba un pētniecības vajadzībām, apsver iespēju izveidot savu profesionālo profilu. Zinātnieki un pētnieki izmanto sociālo mediju platformas, lai dalītos ar savām atziņām un pētījumu rezultātiem, sazinātos ar kolēģiem un uzzinātu par aktualitātēm. Piemēri šīm platformām ir ResearchGate, Twitter un LinkedIn. Turklāt vari izveidot savu mājaslapu vai blogu. Regulāri atjauno informāciju savos profilos, lai tie saturētu jaunāko informāciju par darba pieredzi, izglītību u.c. aktualitātēm.

Izveido ORCID (Open Researcher and Contributor ID) profilu un ORCID ID. ORCID ID ir unikāls digitālais pētnieka identifikators. To var ieteicams norādīt, iesniedzot zinātnisko rakstu žurnālā. ORCID profilu var arī savienot ar Scopus profilu. Šādā veidā iespējams viegli un droši dalīties ar savu informāciju, piemēram, reģistrējoties kā autoram dažādu zinātnisko žurnālu rakstu iesniegšanas sistēmā (manuscript submission system).

Iesaisties profesionālajās biedrībās. Apzini nozīmīgākās biedrības savā jomā, tostarp arī starptautiskās, un iesaisties to darbībā. Šajās biedrībās Tev ir iespēja saņemt grantus dalībai konferencēs, stipendijas, kā arī paplašināt savu kontaktu loku un atrast jaunus sadarbības partnerus. Apsver iespēju iesaistīties LJZA. Tā ir šobrīd vienīgā organizācija Latvijā, kas apvieno jaunos zinātniekus un doktorantus no dažādām nozarēm. LJZA biedri pārstāv un aizstāv savas un citu doktorantu intereses, līdzdarbojoties zinātnes attīstībā Latvijā, un apmainītās pieredzē ar doktorantiem un citiem jaunajiem zinātniekiem, tādējādi iegūstot daudzpusīgu priekšstatu par doktorantūras norisi, savām iespējām un tiesībām. 

Piesakies stipendijām un apbalvojumiem. Doktorantiem ir pieejamas dažādas valsts un starptautiska mēroga stipendijas un apbalvojumi. Noskaidro, kādi ir pieteikšanās nosacījumi un vērtēšanas kritēriji, sagatavojies un izmanto iespējas. Ņem vērā, ka nereti nepieciešama vismaz viena rekomendācijas vēstule. Tādēļ par saviem plāniem ir vērts laicīgi vienoties ar darba vadītāju. Nepārdzīvo, ja neiegūsi stipendiju uzreiz. Uzlabo pieteikumu un iesniedz atkārtoti. 

Zinātnisko rakstu recenzēšana. Dažās nozarēs doktorantiem ir iespēja kļūt par zinātnisko rakstu recenzentiem. Zinātnisko publikāciju recenzēšana ir vērtīga iespēja uzlabot savas zinātniskās rakstīšanas prasmes, iemācīties sniegt konstruktīvu atgriezenisko saiti, kā arī uzzināt par jaunākajām tendencēm Tavā pētniecības jomā. Daudzos akadēmiskajos žurnālos ir iespēja reģistrēties ne tikai kā raksta autoram, bet arī kā potenciālajam recenzentam. Turklāt recenzēšanas prasmes vari apgūt kursos. Ir vērts norādīt kuros žurnālos esi recenzējis, kā arī recenziju skaitu, lai pēc tam šo informāciju pievienotu savam akadēmiskajam CV. Meklējot potenciālos kolēģus un izskatot projekta pieteikumus, tā sauktais “service to the field” var tikt augsti novērtēts. Viens no veidiem, kā šo uzskaiti veikt automātiski, ir izveidot profilu https://access.clarivate.com/.

Prasmju pilnveidošanas pasākumi. Tajos ietilpst akadēmisko prasmju darbnīcas, semināri, vasaras skolas par doktorantiem un jaunajiem zinātniekiem aktuālām tēmām. Tā ir iespēja topošajiem zinātniekiem draudzīgā atmosfērā iepazīstināt citus zinātniekus ar savu pētījumu, attīstīt sadarbību ar citiem doktorantiem un pētniekiem, kā arī uzzināt par viņu pētniecības un studiju pieredzi. 

Pieredzes apmaiņas vizītes ārvalstu universitātēs un pētniecības institūtos doktorantiem ļauj iepazīt studiju un pētniecības vidi citviet pasaulē. Tādējādi vari paplašināt savas pētniecības iespējas un veicināt sadarbību ar ārvalstu pētniekiem.  Piemēri starptautiskās apmaiņas programmām ir COST, Erasmus+, u.c. Pārrunā šādas iespējas ar savu promocijas darba vadītāju. 

Pasākumi un konkursi. Doktoranti var popularizēt savu pētniecības tēmu, veicināt sabiedrības izglītošanu, gūt atzinību, iesaistoties dažādās aktivitātēs, tādās kā zinātni popularizējošo pasākumu organizēšana, doktorantūras pētījumu konkursi u.c. Tādējādi Tu vari attīstīt pētniekam būtiskas prasmes, piemēram, zinātnes komunikācija, finanšu un citu resursu piesaiste, darba plānošana, spēja sadarboties un sasniegt rezultātus, strādājot daudzveidīgās komandās. 

 

Kā pabeigt doktorantūru un iegūt doktora grādu?

Tici, šis kalns ir pārvarams. Īsumā, ceļš izskatīsies šādi: 

  • Nokārto doktora studiju darba plānā paredzētos eksāmenus un ieskaites, paralēli strādā pie promocijas darba izstrādes;
  • Izstrādāto promocijas darbu (monogrāfiju vai publikāciju kopu) iesniedz savas universitātes attiecīgās nozares Promocijas padomē; 
  • Tavs promocijas darbs pēc apstiprināšanas nonāks Latvijas Zinātņu akadēmijā, kur to caurskatīs recenzents un pieņems lēmumu par darba atbilstību;
  • Publiski aizstāvi promocijas darbu un iegūsti doktora zinātnisko grādu.

Prasības promocijas darba apjomam, struktūrai un noformējumam nosaka attiecīgā programma. Ņem vērā, ka prasības var būt atšķirīgas, tādēļ precizē šo informāciju savā augstskolā. 

Informāciju meklē šeit:

https://likumi.lv/ta/id/124787-zinatniska-doktora-grada-pieskirsanas-promocijas-kartiba-un-kriteriji

https://likumi.lv/doc.php?id=107337

 

Vērtīgi zināt

  • Doktorantūra – vienota doktora studiju programmas apguves, promocijas darba, kā arī doktora teorētiskā pētījuma un mākslinieciskās jaunrades darba izstrādes un promocijas procesa īstenošana, kas rezultējas ar doktora grāda iegūšanu.
  • Doktorants – persona, kas imatrikulēta doktora studiju programmā un apgūst doktora studiju programmu līdz pat doktora grāda iegūšanai.
  • Doktora grāda kandidāts – persona, kura sekmīgi apguvusi akreditētas doktora studiju programmas akadēmisko daļu un sagatavojusi promocijas darbu aizstāvēšanai vai kuras akadēmiskā darbība, kas veikta ārpus šīs programmas, tiek tai pielīdzināta, ievērojot šajā programmā paredzēto kārtību un atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem, un kura ir sekmīgi nokārtojusi eksāmenus izraudzītajā zinātnes nozarē [ZDL, 11.pants]. 

 

Akadēmiskie amati:

  • asistents
  • lektors
  • docents
  • asociētais profesors
  • profesors

Zinātniskie amati:

  • zinātniskais asistents
  • pētnieks
  • vadošais pētnieks

Pētniecības institūtos eksistē tikai zinātniskie amati. Augstskolās lielākajai daļai darbinieku ir divi amati – viens ir akadēmiskais un otrs ir pētnieciskais (tos parasti atrunā zem viena līguma). Akadēmiskajā amatā pārsvarā nodarbojas ar docēšanu un administratīvo darbu, zinātniskajā amatā nodarbojas ar pētniecību. Proti, lasot lekciju, Tu to dari ar akadēmiskā amata cepuri. Strādājot pie pētniecības projekta, Tu to dari ar zinātniskā amata cepuri. Katram amata veidam var būt cita stundas likme. Akadēmiskajiem amatiem minimālā stundas likme ir noteikta Ministru kabineta noteikumos. Zinātniskajiem amatiem likmes nosaka pašas institūcijas (parasti tās nosaka ieteicamās likmes, bet nebaidies prasīt vairāk, iepriekš sagatavojot labus argumentus).

 

Noderīgas saites:

 

 

Materiālu izstrādāja Latvijas Jauno zinātnieku apvienība ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.