{"id":4004,"date":"2021-01-25T15:49:05","date_gmt":"2021-01-25T13:49:05","guid":{"rendered":"http:\/\/ljza.lv\/?p=4004"},"modified":"2021-01-26T09:16:39","modified_gmt":"2021-01-26T07:16:39","slug":"jaunie-zinatnieki-ieklaujosa-un-vienlidziga-sabiedriba-ir-kritisks-prieksnoteikums-ari-zinatnes-attistibai","status":"publish","type":"post","link":"https:\/\/new.ljza.lv\/en\/jaunie-zinatnieki-ieklaujosa-un-vienlidziga-sabiedriba-ir-kritisks-prieksnoteikums-ari-zinatnes-attistibai\/","title":{"rendered":"Jaunie zin\u0101tnieki: Iek\u013caujo\u0161a un vienl\u012bdz\u012bga sabiedr\u012bba ir kritisks priek\u0161noteikums ar\u012b zin\u0101tnes att\u012bst\u012bbai"},"content":{"rendered":"<p><img loading=\"lazy\" decoding=\"async\" width=\"800\" height=\"533\" src=\"http:\/\/ljza.lv\/wp-content\/uploads\/2021\/01\/PHPZ8OLFC_MIK_2258.jpeg\" class=\"aligncenter size-full wp-image-4005\" srcset=\"https:\/\/new.ljza.lv\/wp-content\/uploads\/2021\/01\/PHPZ8OLFC_MIK_2258.jpeg 800w, https:\/\/new.ljza.lv\/wp-content\/uploads\/2021\/01\/PHPZ8OLFC_MIK_2258-300x200.jpeg 300w, https:\/\/new.ljza.lv\/wp-content\/uploads\/2021\/01\/PHPZ8OLFC_MIK_2258-768x512.jpeg 768w\" sizes=\"auto, (max-width: 800px) 100vw, 800px\" \/><\/p>\n<p><em>FOTO: M\u0101ris Kaparkal\u0113js<\/em><\/p>\n<p>Latvijas Jauno zin\u0101tnieku apvien\u012bba (LJZA), rea\u0123\u0113jot uz ierosin\u0101jumu Latvijas Republikas Satversm\u0113 labot 110. pantu, <strong>uzsver, ka lab\u0101 prakse paredz politiskos l\u0113mumus balst\u012bt pier\u0101d\u012bjumos un zin\u0101tn\u0113<\/strong>. P\u0113t\u012bjumi par \u0123imenes form\u0101m un seksu\u0101lo minorit\u0101\u0161u statusu sabiedr\u012bb\u0101 liecina, ka partnerattiec\u012bbu mode\u013ci gan Latvij\u0101, gan citur pasaul\u0113 ir da\u017e\u0101di. Tom\u0113r, neskatoties uz \u0161o da\u017e\u0101d\u012bbu, tie <strong>saglab\u0101 sp\u0113ju pild\u012bt \u0123imenes soci\u0101l\u0101s un emocion\u0101l\u0101s funkcijas<\/strong>. Lai ar\u012b viendzimuma p\u0101ru attiec\u012bbu legaliz\u0101cija ir sam\u0113r\u0101 jauna tiesisk\u0101 norma, \u0161obr\u012bd t\u0101 ir akcept\u0113ta jau vairum\u0101 Eiropas valstu, radot iesp\u0113jas p\u0113t\u012bt un izv\u0113rt\u0113t t\u0101s ietekmi uz sabiedr\u012bbu desmitiem gadu garum\u0101. P\u0113t\u012bjumi r\u0101da, ka, veidojot priek\u0161nosac\u012bjumus <strong>diskrimin\u0101cijai, diskrimin\u0113t\u0101s grupas tiek pak\u013cautas riskiem<\/strong>, kas ir saist\u012bti ar ment\u0101l\u0101s un fizisk\u0101s vesel\u012bbas pasliktin\u0101\u0161anos un re\u0101l\u0101s, un uztvert\u0101s dz\u012bves kvalit\u0101tes pazemin\u0101\u0161anos. Turkl\u0101t <strong>diskrimin\u0101cijas sekas ir j\u016btamas ar\u012b ekonomiskajos r\u0101d\u012bt\u0101jos<\/strong>.<\/p>\n<p>14. janv\u0101r\u012b Saeima nodeva Juridiskajai komisijai skat\u012b\u0161anai ierosin\u0101jumu Latvijas Republikas Satversm\u0113 labot 110. pantu. Min\u0113tie groz\u012bjumi paredz Satversmes 110. pantu izteikt \u0161\u0101d\u0101 redakcij\u0101: \u201cValsts aizsarg\u0101 un atbalsta laul\u012bbu \u2014 savien\u012bbu starp v\u012brieti un sievieti, \u0123imeni, kas balst\u012bta laul\u012bb\u0101, asinsradniec\u012bb\u0101 vai adopcij\u0101, vec\u0101ku un b\u0113rna ties\u012bbas, ieskaitot ties\u012bbas augt \u0123imen\u0113, kuras pamatu veido m\u0101te (sieviete) un t\u0113vs (v\u012brietis). Valsts \u012bpa\u0161i pal\u012bdz b\u0113rniem inval\u012bdiem, b\u0113rniem, kas paliku\u0161i bez vec\u0101ku g\u0101d\u012bbas vai cietu\u0161i no varm\u0101c\u012bbas.\u201d Pied\u0101v\u0101tais formul\u0113jums papildina \u0123imenes j\u0113dziena skaidrojumu, to formul\u0113jot k\u0101 savien\u012bbu starp t\u0113vu (v\u012brieti) un m\u0101ti (sievieti). Ierosin\u0101tie Satversmes groz\u012bjumi ir reakcija uz 2020. gada Satversmes tiesas atzinumu, ka Darba likum\u0101 defin\u0113t\u0101 norma, kas nosaka, ka paternit\u0101tes atva\u013cin\u0101jums p\u0113c b\u0113rna piedzim\u0161anas pien\u0101kas tikai b\u0113rna t\u0113vam, neatbilst min\u0113tajam Satversmes punktam. Pied\u0101v\u0101tie Satversmes groz\u012bjumi sa\u0161aurina \u0123imenes j\u0113dzienu, t\u0101d\u0113j\u0101di noteiktiem partnerattiec\u012bbu mode\u013ciem liedzot izmantot likumdo\u0161an\u0101 ar \u0123imenes j\u0113dzienu saist\u012bt\u0101s ties\u012bbas.<\/p>\n<p>Atbalstot redz\u0113jumu, ka <strong>politikas l\u0113mumiem ir j\u0101b\u016bt pier\u0101d\u012bjumos un zin\u0101tn\u0113 balst\u012btiem<\/strong>, pied\u0101v\u0101jam p\u0101rskatu par da\u017e\u0101du jomu p\u0113t\u012bjumu secin\u0101jumiem par \u0123imenes form\u0101m un seksu\u0101lo minorit\u0101\u0161u statusu sabiedr\u012bb\u0101. No p\u0113t\u012bjumiem var secin\u0101t, ka:<\/p>\n<p><em><strong>Praks\u0113 cilv\u0113ki izv\u0113las da\u017e\u0101s kopdz\u012bves formas<\/strong><\/em><\/p>\n<p>Dati r\u0101da, ka partnerattiec\u012bbu mode\u013ci gan Latvij\u0101, gan ar\u012b citur pasaul\u0113 var b\u016bt \u013coti da\u017e\u0101di un izpratne par \u0123imeni m\u016bsdien\u0101s ir stipri papla\u0161in\u0101jusies [1, 135-144. lpp.]. Soci\u0101lantropolo\u0123e A. Putni\u0146a, v\u0113rt\u0113jot partnerattiec\u012bbas p\u0113c to satura nevis p\u0113c attiec\u012bbu formas, non\u0101ca pie sl\u0113dziena, ka <strong>nere\u0123istr\u0113tas kopdz\u012bves formas neat\u0161\u0137iras no laul\u012bbas \u2013 t\u0101s saist\u0101s ar t\u0101m pa\u0161\u0101m attiec\u012bbu kvalit\u0101tes \u012bpa\u0161\u012bb\u0101m<\/strong> (\u201c<em>m\u012blest\u012bbu, savstarp\u0113ju uztic\u0113\u0161anos, r\u016bp\u0113m<\/em>\u201d) [1, 140. lpp.]. Attiec\u012bgi, da\u017e\u0101d\u0101m jaun\u0101m \u0123ime\u0146u form\u0101m satura zi\u0146\u0101 ir t\u0101ds pats potenci\u0101ls nodro\u0161in\u0101t ar \u0123imeni saist\u012bt\u0101s soci\u0101l\u0101s un emocion\u0101l\u0101s funkcijas k\u0101 t\u0101 sauktaj\u0101m \u201ctradicion\u0101laj\u0101m\u201d \u0123imen\u0113m. Zin\u0101tn\u0113 ar\u012b ir uzkr\u0101ts pietiekams pier\u0101d\u012bjumu apjoms, lai var\u0113tu nor\u0101d\u012bt, ka b\u0113rnu no viendzimumu vec\u0101ku \u0123imen\u0113m un b\u0113rnu, kuri ir augu\u0161i citos \u0123imenes mode\u013cos, labkl\u0101j\u012bba un iesp\u0113jas neat\u0161\u0137iras [15]. T\u0101di <strong>faktori k\u0101 g\u0101d\u012bga vide un \u0123imen\u0113 ierast\u0101s prakses daudz lab\u0101k pal\u012bdz skaidrot b\u0113rna sasniegumus<\/strong> [3]. Tas \u013cauj secin\u0101t, ka izpratnei par \u0123imeni j\u0101b\u016bt kvalitat\u012bvai &#8211; izrieto\u0161ai no \u0123imenes funkcij\u0101m, nevis balst\u012btai uz \u0123imenes locek\u013cu dzimumu.<\/p>\n<p><em><strong>Diskrimin\u0101cijas ietekme uz vesel\u012bbu<\/strong><\/em><\/p>\n<p>Ierosin\u0101tie groz\u012bjumi paredz Satversmes 110. pant\u0101 iestr\u0101d\u0101t \u0161auru \u0123imenes defin\u0113jumu, kas  izsl\u0113dz virkni da\u017e\u0101du partnerattiec\u012bbu mode\u013cu, tostarp viendzimuma p\u0101rus. Pirmk\u0101rt, t\u0101d\u0101 veid\u0101 tiktu diskrimin\u0113ti \u0123imenes mode\u013ci, kuri neatbilst \u0161aurajam, labojumos iestr\u0101d\u0101tajam skat\u012bjumam. Otrk\u0101rt, tiktu diskrimin\u0113tas seksu\u0101l\u0101s minorit\u0101tes, pret kur\u0101m Latvijas sabiedr\u012bb\u0101 aizspriedumi jau ir pla\u0161i izplat\u012bti [4]. Min\u0113tajos gad\u012bjumos diskrimin\u0101cija izpau\u017eas gan k\u0101 ierobe\u017eota piek\u013cuve ar \u0123imenes j\u0113dzienu saist\u012btaj\u0101m ties\u012bb\u0101m, gan ar\u012b k\u0101 potenci\u0101l\u0101s sekas, kas rodas no heteronormat\u012bva skat\u012bjuma stiprin\u0101\u0161anas, piem\u0113ram, atsevi\u0161\u0137u sabiedr\u012bbas grupu stigmatiz\u0101cija.<\/p>\n<p>Zin\u0101tniskie p\u0113t\u012bjumi r\u0101da, ka diskrimin\u0101cijai ir virkne negat\u012bvu blak\u0146u un tie\u0161a saikne ar diskrimin\u0113to personu ment\u0101lo un fizisko vesel\u012bbu. Piem\u0113ram, diskrimin\u0101cija palielina stresu, kas var b\u016bt par iemeslu t\u0101d\u0101m ment\u0101l\u0101s vesel\u012bbas probl\u0113m\u0101m k\u0101 trauksmes saj\u016bta un depresija [6]. No otras puses, seksu\u0101l\u0101s minorit\u0101tes iek\u013caujo\u0161a vide uzlabo \u0161o grupu p\u0101rst\u0101vju vesel\u012bbas pa\u0161v\u0113rt\u0113jumu [5]. P\u0113t\u012bjumi ar\u012b nor\u0101da uz saikni starp stresu un fizisk\u0101s vesel\u012bbas probl\u0113m\u0101m [6]. Turkl\u0101t, min\u0113t\u0101s sekas uz vesel\u012bbu izpau\u017eas ar\u012b uz cilv\u0113kiem, kuri ir emocion\u0101li pietuvin\u0101ti diskrimin\u0113tajai personai [7].<\/p>\n<p>Vesel\u012bbas probl\u0113mas ar\u012b tie\u0161i izriet no diskrimin\u0101cijas veicin\u0101t\u0101s soci\u0101l\u0101s stigmatiz\u0101cijas. 2020. gad\u0101 public\u0113ta uz jaunie\u0161iem fokus\u0113tu ar kvalitat\u012bv\u0101m metod\u0113m veiktu p\u0113t\u012bjumu sistem\u0101tisk\u0101 anal\u012bze [8], ilustr\u0113 negat\u012bv\u0101s diskrimin\u0101cijas un aizspriedumu sekas ar kur\u0101m heternormat\u012bv\u0101 sabiedr\u012bb\u0101 ir j\u0101saskaras jaunie\u0161iem, kuri p\u0101rst\u0101v LGBT kopienu. Seksu\u0101lo minorit\u0101\u0161u jaunie\u0161i cie\u0161 no izol\u0101cijas, iebied\u0113\u0161anas, marginaliz\u0101cijas un cit\u0101m praks\u0113m, kur\u0101m ir tie\u0161a ietekme uz \u0161o jaunie\u0161u iesp\u0113j\u0101m un ment\u0101lo vesel\u012bbu [8]. \u0160o apst\u0101k\u013cu kopums ar\u012b skaidro <strong>divk\u0101rt augst\u0101ko dz\u012bves laik\u0101 veikto pa\u0161n\u0101v\u012bbu m\u0113\u0123in\u0101jumu skaitu<\/strong> seksu\u0101lo minorit\u0101\u0161u kopien\u0101s sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar heteroseksu\u0101lo sabiedr\u012bbas da\u013cu [13].<\/p>\n<p><em><strong>Institucion\u0101las diskrimin\u0101cijas sekas (precedents)<\/strong><\/em><\/p>\n<p>Tie\u0161a institucion\u0101la diskrimin\u0101cija ietekm\u0113 indiv\u012bdus pat tad, ja to nepiedz\u012bvo sav\u0101 soci\u0101laj\u0101 vid\u0113. 2004. gada v\u0113l\u0113\u0161an\u0101s 14 ASV \u0161tatos tika pie\u0146emti konstitucion\u0101li groz\u012bjumi, kas defin\u0113ja laul\u012bbu k\u0101 heteroseksu\u0101lu savien\u012bbu un t\u0101d\u0113j\u0101di liedza laul\u0101to ties\u012bbas viendzimuma p\u0101riem. Sal\u012bdzin\u0101jum\u0101 ar laiku 3 gadus pirms konstitucion\u0101lajiem groz\u012bjumiem, p\u0113t\u012bjumi uzr\u0101d\u012bja <strong>b\u016btisku gar\u012bg\u0101s vesel\u012bbas pasliktin\u0101\u0161anos<\/strong> seksu\u0101lo minorit\u0101\u0161u kopien\u0101 (trauksme, depresija). <strong>\u0160tatos bez \u0161\u0101diem groz\u012bjumiem, k\u0101 ar\u012b heteroseksu\u0101lu cilv\u0113ku kopien\u0101, b\u016btiskas gar\u012bg\u0101s vesel\u012bbas izmai\u0146as nenov\u0113roja<\/strong> [14].<\/p>\n<p><em><strong>Diskrimin\u0101cijas ekonomisk\u0101s sekas<\/strong><\/em><\/p>\n<p>Stress un citas negat\u012bv\u0101s diskrimin\u0101cijas sekas ietekm\u0113 ar\u012b mikroekonomisko un makroekonomisko situ\u0101ciju. Nav p\u0101rsteigums, ka diskrimin\u0101cijai, tostarp seksu\u0101lo minorit\u0101\u0161u diskrimin\u0101cijai, ir ietekme uz \u0161o personu ien\u0101kumiem un soci\u0101lo statusu [9]. No t\u0101 izrieto\u0161\u0101 diskrimin\u0113to personu sal\u012bdzino\u0161i zem\u0101k\u0101 dz\u012bves kvalit\u0101te rezult\u0113jas ar\u012b zem\u0101k\u0101 \u0161o personu apmierin\u0101t\u012bb\u0101 ar savu dz\u012bvi [10]. Vienlaikus p\u0113t\u012bjumi r\u0101da, ka diskrimin\u0101cijas sekas ir j\u016btamas ar\u012b pla\u0161\u0101kos ekonomiskajos r\u0101d\u012bt\u0101jos. <strong>Sabiedr\u012bb\u0101s, kur\u0101s seksu\u0101lo minorit\u0101\u0161u ties\u012bbas ir vienl\u012bdz\u012bg\u0101kas, ir v\u0113rojams augst\u0101ks IKP uz vienu iedz\u012bvot\u0101ju<\/strong> [11]. Lai gan \u0161ajos p\u0113t\u012bjumos ir gr\u016bt\u012bbas skaidri ilustr\u0113t kauzalit\u0101tes virzienu, var dro\u0161i apgalvot, ka seksu\u0101lo minorit\u0101\u0161u iek\u013cau\u0161ana un ekonomisk\u0101 att\u012bst\u012bba ir savstarp\u0113ji papildino\u0161as paz\u012bmes. Ilustr\u0101cijai tam, ka \u0161\u0101da saikne nav tikai post-materi\u0101lo v\u0113rt\u012bbu sekas, ir fakts, ka identiskas kopsakar\u012bbas ir v\u0113rojamas ar\u012b starp att\u012bst\u012bbas valst\u012bm [12]. <\/p>\n<p>Balstoties uz min\u0113to, LJZA uzsver, ka virz\u012bba uz patiesi iek\u013caujo\u0161u, vienl\u012bdz\u012bgu un solid\u0101ru sabiedr\u012bbu ir kritisks priek\u0161noteikums, lai veicin\u0101tu labkl\u0101j\u012bbu un balans\u0113tu att\u012bst\u012bbu. Tas ir ar\u012b priek\u0161nosac\u012bjums zin\u0101tnes att\u012bst\u012bbai un inov\u0101ciju rad\u012b\u0161anai, jo tikai t\u0101d\u0101 sabiedr\u012bb\u0101 visi t\u0101s locek\u013ci var bez \u0161\u0137\u0113r\u0161\u013ciem \u012bstenot savu potenci\u0101lu un dot v\u0113rt\u012bgu ieguld\u012bjumu sabiedr\u012bbas kop\u0113jo probl\u0113mu risin\u0101\u0161an\u0101 [16].<\/p>\n<p><em><strong>Tekst\u0101 izmantotie literat\u016bras avoti:<\/strong><\/em><\/p>\n<p>[1] Putni\u0146a, A. (2019). 13. Partnerattiec\u012bbas, \u0123ime\u0146u veido\u0161an\u0101s un to stabilit\u0101te. Kri\u0161j\u0101ne, Z. un Kr\u016bmi\u0146\u0161, J. (zin. red.): Tautas ataudze Latvij\u0101 un sabiedr\u012bbas atjauno\u0161anas izaicin\u0101jumi. ISBN 978-\u00ad9934-18-\u00ad410-9. Pieejams: <a href=\"https:\/\/www.apgads.lu.lv\/fileadmin\/user_upload\/lu_portal\/apgads\/PDF\/Tautas_ataudze\/talsai_14_Putnina.pdf\" rel=\"noopener\" target=\"_blank\">https:\/\/www.apgads.lu.lv\/fileadmin\/user_upload\/lu_portal\/apgads\/PDF\/Tautas_ataudze\/talsai_14_Putnina.pdf<\/a><\/p>\n<p>[3] Golonbok, S. (2015). <em>Modern Families: Parents and Children in New Family Forms.<\/em> Cambridge University Press.<\/p>\n<p>[4] European Comission (2015). Special Eurobarometer 437: Discrimination in the EU in 2015. Pieejams: <a href=\"https:\/\/op.europa.eu\/en\/publication-detail\/-\/publication\/d629b6d1-6d05-11e5-9317-01aa75ed71a1\" rel=\"noopener\" target=\"_blank\">https:\/\/op.europa.eu\/en\/publication-detail\/-\/publication\/d629b6d1-6d05-11e5-9317-01aa75ed71a1<\/a><\/p>\n<p>[5] van der Star, A. un R. Branstrom. (2015). Acceptance of sexual minorities, discrimination, social capital and health and well-being: a cross-European study among members of same-sex and opposite-sex couples. <em>BMC Public Health.<\/em> 15, Article number: 812.<\/p>\n<p>[6] American Psychological Association (2016). Stress in America: The impact of discrimination. Stress in America&#x2122; Survey. Pieejams: <a href=\"https:\/\/www.apa.org\/news\/press\/releases\/stress\/2015\/impact-of-discrimination.pdf\">https:\/\/www.apa.org\/news\/press\/releases\/stress\/2015\/impact-of-discrimination.pdf<\/a><\/p>\n<p>[7] Wofford, N., Defever, A.M. un W.J. Chopik. (2019). The vicarious effects of discrimination: How partner experiences of discrimination affect individual health. oc Psychol Personal Sci. 2019 Jan; 10(1): 121.-130. lpp., doi: <a href=\"https:\/\/doi.org\/10.1177\/1948550617746218\" rel=\"noopener\" target=\"_blank\">10.1177\/1948550617746218<\/a><\/p>\n<p>[8] Wilson, C. un L.A. Cariola. (2020). LGBTQI+ Youth and Mental Health: A Systematic Review of Qualitative Research. <em>Adolescent Research Review<\/em> volume 5, 187.-211. lpp., <a href=\"https:\/\/doi.org\/10.1007\/s40894-019-00118-w\" rel=\"noopener\" target=\"_blank\">https:\/\/doi.org\/10.1007\/s40894-019-00118-w<\/a><\/p>\n<p>[9] Carrino, N. (2018). Carrino, Nicholas, &#8220;Interactions between Non-Discrimination Laws and Socioeconomic Status of Sexual Minorities&#8221; (2018). Honors Theses (PPE). Paper 33.<\/p>\n<p>[10] Powdthavee, N. un Wooden, M. (2014). What Can Life Satisfaction Data Tell Us About Discrimination Against Sexual Minorities? A Structural Equation Model for Australia and the United Kingdom. IZA Discussion Paper No. 8127. Pieejams: <a href=\"http:\/\/ftp.iza.org\/dp8127.pdf\">http:\/\/ftp.iza.org\/dp8127.pdf<\/a><\/p>\n<p>[11] Badgett, L.M.V., Waaldijk, K. un Y. van der Meulen Rodgers. (2019). The relationship between LGBT inclusion and economic development: Macro-level evidence. World Development. Volume 120, August 2019, 1.-14. lpp. Pieejams: <a href=\"https:\/\/doi.org\/10.1016\/j.worlddev.2019.03.011\" rel=\"noopener\" target=\"_blank\">https:\/\/doi.org\/10.1016\/j.worlddev.2019.03.011<\/a><\/p>\n<p>[12] Badgett, L.M.V., Nezhad, S., Waaldijk, K. un Y. van der Maulen Rodgers (2014). The Relationship between LGBT Inclusion and Economic Development: An Analysis of Emerging Economies. Pieejams: <a href=\"https:\/\/www.usaid.gov\/sites\/default\/files\/documents\/15396\/lgbt-inclusion-and-development-november-2014.pdf\">https:\/\/www.usaid.gov\/sites\/default\/files\/documents\/15396\/lgbt-inclusion-and-development-november-2014.pdf<\/a><\/p>\n<p>[13] King, M., Semlyen, J., See, S., Killaspy, H., Osborn, D., Popelyuk, N. un I. Nazareth. (2008). A systematic review of mental disorder, suicide, and deliberate self harm in lesbian, gay and bisexual people. BMC Psychiatry 8: 70. lpp.<\/p>\n<p>[14] Mark L. Hatzenbuehler, Katie A. McLaughlin, Katherine M. Keyes un Deborah S. Hasin, \u201cThe Impact of Institutional Discrimination on Psychiatric Disorders in Lesbian, Gay, and Bisexual Populations: A Prospective Study\u201d, American Journal of Public Health 100, no. 3 (March 1, 2010): 452.-459. lpp.<\/p>\n<p>[15] Adams, J. un R. Light. (2015). Scientific consensus, the law, and same sex parenting outcomes. Social Science Research, 53: 300.-310. lpp. Pieejams: <a href=\"https:\/\/doi.org\/10.1016\/j.ssresearch.2015.06.008\" rel=\"noopener\" target=\"_blank\">https:\/\/doi.org\/10.1016\/j.ssresearch.2015.06.008<\/a><\/p>\n<p>[16] Swartz, T.H., Palermo, A.G.S., Masur, S.K. un J.A. Aberg. (2019). The Science and Value of Diversity: Closing the Gaps in Our Understanding of Inclusion and Diversity. <em>The Journal of Infectious Diseases<\/em>, 220(2): S33.-S41. lpp. Pieejams: <a href=\"https:\/\/doi.org\/10.1093\/infdis\/jiz174\" rel=\"noopener\" target=\"_blank\">https:\/\/doi.org\/10.1093\/infdis\/jiz174<\/a><\/p>","protected":false},"excerpt":{"rendered":"<p>FOTO: M\u0101ris Kaparkal\u0113js Latvijas Jauno zin\u0101tnieku apvien\u012bba (LJZA), rea\u0123\u0113jot uz ierosin\u0101jumu Latvijas Republikas Satversm\u0113 labot 110. pantu, uzsver, ka lab\u0101 prakse paredz politiskos l\u0113mumus balst\u012bt pier\u0101d\u012bjumos un zin\u0101tn\u0113. P\u0113t\u012bjumi par \u0123imenes form\u0101m un seksu\u0101lo minorit\u0101\u0161u statusu sabiedr\u012bb\u0101 liecina, ka partnerattiec\u012bbu mode\u013ci gan Latvij\u0101, gan citur pasaul\u0113 ir da\u017e\u0101di. Tom\u0113r, neskatoties uz \u0161o da\u017e\u0101d\u012bbu, tie saglab\u0101 [&hellip;]<\/p>","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"comment_status":"closed","ping_status":"open","sticky":false,"template":"","format":"standard","meta":{"footnotes":""},"categories":[1],"tags":[],"class_list":["post-4004","post","type-post","status-publish","format-standard","hentry","category-aktualitates"],"acf":[],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/new.ljza.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/4004","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/new.ljza.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts"}],"about":[{"href":"https:\/\/new.ljza.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/types\/post"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/new.ljza.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/new.ljza.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=4004"}],"version-history":[{"count":5,"href":"https:\/\/new.ljza.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/4004\/revisions"}],"predecessor-version":[{"id":4010,"href":"https:\/\/new.ljza.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/posts\/4004\/revisions\/4010"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/new.ljza.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=4004"}],"wp:term":[{"taxonomy":"category","embeddable":true,"href":"https:\/\/new.ljza.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/categories?post=4004"},{"taxonomy":"post_tag","embeddable":true,"href":"https:\/\/new.ljza.lv\/en\/wp-json\/wp\/v2\/tags?post=4004"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}